Jamalas arktiskā ekspedīcija - pa mamutu pēdām 2016

Visas ekspedīcijas

Jamalas arktiskā ekspedīcija - pa mamutu pēdām 2016

Jamalas arktiskā ekspedīcija - pa mamutu pēdām 2016

  • Datums: 2016.gada 28.februāris - 26.marts
  • Maršruts: Rīga - Perma - Saleharda - Nadima - Vorkuta
  • Pilsētas: Rīga - Perma - Saleharda - Nadima - Vorkuta
  • Ekspedīcijā piedalījās: Kristaps, Kaspars, Artūrs, Oļegs, Andrejs, Jānis, Krišs

Ekspedīcijas kopgarums bija pilnas 4 nedēļas jeb 28 dienas, no kurām viesnīcās tika pavadītas tikai 8 naktis, pārējā laikā nakšņojām mašīnās, kuras bija izcili pielāgotas gulēšanai. Šo četru nedēļu laikā, ko pavadījām Krievijas ledainajos plašumos nobraucām 13’300km, no kuriem aptuveni 4’700km tika nobraukti pa ziemas ceļiem.

01.03.2016.

Līdz šodienai esam jau nobraukuši 750km. Pa nakti apmetāmies netālu no Kirovas. Viss kārtībā! Pa ceļam gadījās neliela tehniska ķibele (saplīsa aizmugurējā tilta reaktīvā tjaga), bet viss tika salabots un devāmies tālāk.

Vakarpusē esam atbraukuši līdz Permai. Šodien nolēmām palikt viesnīcā un pavakariņot restorānā. Garastāvoklis visiem ir lielisks, pamazām aklimatizējamies ceļam. Paēdīsim, pagulēsim un rīt dodamies ceļā uz Salehardu.

03.03.2016.

Vakar bija zīmīgs notikums, šķērsojām Eiropas - Āzijas robežu! Bija gara un ekskursijām bagāta diena. Bijām Kungura pilsētas ledus alā un apmeklējām pamestu vilcienu lokomotīvju kapsētu! Laiks saulains, -5 grādi dienā, -12 naktī. No ekspedīcijas sākuma nobraukti jau ~3200km. Šodien paredzēts tikt līdz ziemas ceļam un sākt kustību Salehardas virzienā!

04.03.2016.

Vakar nobraucām ~600km, un beidzot tikām līdz ziemas ceļam! Braukšana ļoti interesanta, šķērsojām Obas upi pa ledus pārbrauktuvi. Naktī bija jūtams Ziemeļu klimats, -19 grādi! Šodien vakarpusē plānojam sasniegt Salehardu!

05.03.2016.

Esam veiksmīgi tikuši Salehardā! Vakar visu dienu pavadījām, braucot pa ziemas ceļu, nobraucām ~500km. Laikapstākļi bija fantastiski - visu dienu spīdēja saule un nebija pārāk auksts, -26. Pa ceļam bija 5km garš, netīrīts, aizputināts ziemas ceļa posms. Izbraucām to 1h laikā. Šodien paredzēta ekskursiju programma pa Salehardu! Ārā -27 un sola, ka varbūt būs visi -30 grādi pēc Celsija!

Apmeklējām vairākus Salehardas kultūras objektus un, protams, nofotografējāmies pie slavenākā Salehardas mamuta! Visu dienu bija saulains un auksts laiks, -25! Rīt plānots braukt pa smagu un sarežģītu ziemas ceļu. Ziņosim par tālāko virzību!

07.03.2016.

Diemžēl uz Vorkutu nevar aizbraukt no šīs Urālu kalnu puses. No 3 iespējamajiem ceļiem tikai viens bija daudz maz braucams, bet arī pa šo ceļu pabraukt varēja tikai 5-8km dienā, pie tam nesen bija snidzis sniegs un kalnu pāreja ir aizputināta un necaurbraucama. Naktī uznāca -30 grādu sals. No rīta pieņēmām lēmumu nelauzt mašīnas un ceļu Vorkutas virzienā neturpināt. Šobrīd jau dodamies Nadym virzienā.

09.03.2016.

Vakar izbraucām ceļu no Salehardas līdz Nadym. Ceļš ved paralēli slavenajai 501. dzelzceļa līnijai, kuru būvēja izsūtītie cilvēki, un kura tā arī nekad netika nodota ekspluatācijā. Līdz šodienai dzelzceļa līnija ir saglabājusies tikai daļēji. Blakus sliedēm ir saglabājušies izsūtīto ciemati. Laiks vēl joprojām mūs lutina, dienā -10, naktī -20. Šodien virzāmies uz Permas pusi.

11.03.2016.

Vakar un aizvakar mēģinājām trešo reizi izlauzties uz Vorkutas pusi. Diemžēl kalnu pāreja pie Pripolarnij ciema bija necaurbraucama (2-3m sniega sega). Toties izbraucām ārkārtīgi skaistu ziemas ceļa posmu! Šodien plānā tikt līdz Urālu kalnu otrai pusei pa lielajiem ceļiem un tad pa ziemas ceļiem mēģināt aizbraukt līdz Syktyvkarai un ceturto reizi lauzties uz Vorkutu. Esam neatlaidīgi savu mērķu sasniegšanai!
Laiciņš atkal fantastisks - saule, skaidras debesis, naktī -14, dienā pat bija +2!

13.03.2016.

Esam tikuši līdz Syktyvkarai! Līdz Vorkutai tikai 1100km un ir cerība, ka šis ceļš nebūs slēgts vai aizputināts. Lai ieekonomētu 700km, līdz Syktyvkarai braucām pa nelielu kalnu ceļu. Pa ceļam, Permas apgabalā, apskatot Akmens pilsētu un Vetlana klintis. Tehnika pagaidām turas, bet var just, ka Krievijas ceļi ir ļoti prasīgi pret mūsu automašīnām! Vakar beidzot sāka snigt, šodien un rīt arī sola sniegu, ceram, ka rītdienas maršrutā Inta - Vorkuta nebūs sniega vētras. Temperatūra turas ap -2/-4.

15.03.2016.

Viss sākās tik daudzsološi...
Veiksmīgi tikām līdz Intai, līdz Vorkutai no Intas ir tikai ~300km. Bijām nobraukuši vairāk nekā pusi no šī maršruta. Un tad uznāca sniega vētra. Stiprais vējš ceļu putināja ciet ar milzīgu ātrumu. Turpinājām ceļu līdz brīdim, kamēr saputinātās kupenas sasniedza metra dziļumu. Tajā brīdī pieņēmām lēmumu griezties atpakaļ un meklēt patvērumu tuvākajā gāzes pārsūknēšanas stacijā, jo negribējās palikt ieputinātiem ceļa vidū. Kamēr iekārtojāmies drošā vietā kur pārnakšņot, ceļš jau bija aizputināts. Šobrīd gaidīsim, kamēr beigsies sniega vētra un tad domāsim kā tikt uz priekšu vai atpakaļ. Degvielas un pārtikas rezerves mums ir nedēļai, tā kā satraukumam nav pamata!

Uz vakarpusi vējš un sniegs pieņemas spēkā. Meteo prognoze sola vēja stiprumu līdz 24m/s. Šodien dienas lielāko daļu pavadījām mašīnās, jo stiprā vēja un sniega dēļ, nekur tālu nevar aiziet. Ir cerības, ka rītvakar vējš pierims un varēsim sākt domāt, kur un kā virzīties tālāk.  Salonā silts, ēdamais pietiek, skats aiz loga aizraujošs, tā kā ne par ko nesūdzamies!

17.03.2016.

No rīta sniega vētra bija norimusies, un pūta neliels vējš un nedaudz sniga. Bijām aizgājuši līdz tai vietai, kas agrāk saucās ceļš.Šodien mēģinājām apzināt iespējas izkļūt no šejienes. Ir daži varianti, rīt redzēsim. Uz vakarpusi atkal nedaudz pastiprinājās vējš, bet ne tik traks kā vakar. Rīt sola, ka vējš pierims un atgriezīsies -25 grādu sals!

Urrraaa! Ar neatlaidību un pārliecību var gāzt kalnus! Vakarpusē mēs beidzot esam sasnieguši galamērķi - Vorkutu!! Pēc garas un smagas dienas,ko pavadījām, cīnoties ar sniegu un tundru, esam pelnīti tur, kur pirms tam 3x netikām.

18.03.2016.

Tātad, kā solījām, neliels apraksts par vakardienas ceļu līdz Vorkutai.
Viss sākās jau agri no rīta, kad ar pirmajiem saules stariem sapratām, ka vējš ir pārstājis pūst un beidzot ir iespēja redzēt tālāk par tuvējo gāzes staciju un aizputināto ceļu. Jau iepriekš bijām sarunājuši visurgājēju, kas palīdzēs mums pārvarēt grūtākos ceļa posmus. Bija jānobrauc 30km pa tundru, jo pēc tam sākās iztīrīts ceļa posms. It kā likās, ka 30km nav daudz un ātri vien tiksim Vorkutā. Mēs nedaudz kļūdījāmies. Automašīnām nolaidām riepas līdz minimālajam spiedienam un devāmies ceļā. Visi prieki beidzās jau pēc pirmajiem 100m, jo sniega sega izrādījās pārāk dziļa un irdena. Visas 3 mašīnas ierakās sniegā, un tālāk bez visurgājēja palīdzības tikt nevarējām. Tā, lēnām kustoties uz priekšu, ar ātrumu 5km stundā, palēnām virzījāmies uz mūsu mērķi. Bija brīži, kad varējām paši pārvietoties bez visurgājēja palīdzības. Brīžiem abi Nissan Patrol vilka viens otru uz priekšu. Ielejas un upju pārbrauktuves pašu spēkiem nebija izbraucamas, tur talkā nāca visurgājējs. Braucienu sarežģītāku padarīja tas, ka ārā bija -26/-28 grādu sals, kas vakarā sasniedza -30 grādus. Pa ceļam 4x pārrāvām elastīgo trosi, Jeep Wrangler trose sapinās ap riteni un norāva bremžu šļauciņu, vienam no Nissan Patrol no lielā aukstuma sasala akselerātora pedāļa trosīte (30min mēģinājām to atkausēt), bet, neskatoties uz visām grūtībām, ar smaidu sejā turpinājām tuvoties civilizācijai. Un beidzot pēc 10 stundu cīņas ar tundru bijām nonākuši vietā, kur sākās ceļš uz Vorkutu! Atlikušos 90km nobraucām ātri un jau vakarā bijām veiksmīgi tikuši Vorkutā!

P.S. Vorkuta - 3. pasaules lielākā pilsēta aiz polāra loka. Aptuveni 65000 iedzīvotāju. Atrodas mūžīgā sasaluma zonā. Gada vidējā temperatūra -5,4 grādi. Pilsēta izveidota 1930.gadā, kad šajā reģionā atrada milzīgas ogļu iegulas. No 1930to gadu sākuma līdz 1950to gadu vidum šeit atradās viena no lielākajām izsūtīto nometnēm, pēc vēstures datiem lielākais izsūtīto skaits bija 1951. gadā - ~73000 cilvēku.

19.03.2016.

Vakar dienu pavadījām, apskatot Vorkutu un apkārtējos ciematus un pamestās pilsētas. Skati diezgan iespaidīgi, jo daudzas pilsētas, kas atrodas ap Vorkutu ir puspamestas, tas nozīmē, ka ~70% mājas ir pamestas un daļēji sabrukušas un atlikušie 30% ēku ir apdzīvotas. Vietējie stāstīja, ka ap Vorkutu šobrīd ir 20 aktīvas šahtas un daudzas pamestas šahtas. Gaisā brīžiem jūtams rūpnīcu un šahtu radītais smogs un nepatīkamā smarža. Cilvēki ļoti laipni un atsaucīgi. Lielākā daļa satikto cilvēku bija pārsteigti, ka esam atbraukuši paši nevis mašīnas atveduši ar vilciena platformu. Mūsu auto piesaista ārkārtīgi lielu uzmanību pilsētā, jo izrādās - ļoti maz ekspedīcijas vispār tiek līdz šai pilsētai! Šodien uzsāksim ceļu Intas virzienā, it kā runā, ka ceļš ir sākts tīrīt, tiksim līdz Seidai, redzēsim, cik patiesas ir šīs runas!

21.03.2016.

Vorkuta mūs tik viegli nelaiž projām!  Kopš vakar vakara esam atpakaļ Vorkutā, jo mūsu mēģinājums tikt līdz ciematam Inta bija neveiksmīgs. Aizvakar veiksmīgi uzsākām ceļu atpakaļ, un vietējo vārdi tiešām atbilda patiesībai, ceļa sliede tundrā bija iebraukāta, tikai ar vienu “bet”, iebraukta tikai līdz pusceļam, tālāk nekā... Lēnā garā tikām līdz mūsu iemīļotajai gāzes pārsūknēšanas stacijai, lai pārnakšņotu. No rīta sarunājām, ka visurgājējs mūs izvilks atlikušos 11km līdz normālam ceļam. Sākām ceļu, kurš pēc 1km izrādījās pārāk grūts arī priekš visurgājēja. Papildus visam sākās sniega vētra... Pieņēmām ātru lēmumu griezties apkārt un braukt atpakaļ uz Vorkutu, kamēr mūsu iebrauktā un iztīrītā sliede vēl nav aizputināta. Sniega vētras laikā redzamība ir 4-5m, varbūt arī mazāk. Vienīgais variants, kā varēja pārvietoties uz priekšu, bija kādam iet pa priekšu un ar rokām rādīt ceļu. Vēlāk jau daudz maz pieradām pie šādiem apstākļiem un priekšā vairs iet nevajadzēja. Sniega kupenas auga ar ātrumu 30cm 30 minūtēs. Nobraucām 16km. Bija palikuši kādi 8km līdz normālam ceļam, kad priekšā ieraudzījām iestigušu Ural automašīnu. Tā kā pēc šīs automašīnas brauca divi buldozeri, izdomājām pagaidīt un braukt kopā, jo ceļš jau palika necaurbraucams pašu spēkiem. Pa ceļam viens buldozers iekrita sniega bedrē un vairs nebija izvelkams. Pēc 10 stundu smagas braukšanas, vilkšanas un buksēšanas, mēs atradāmies uz daudz maz normāla ceļa. Atlikušos 100km līdz Vorkutai nobraucām diezgan raiti, neskatoties uz to, ka ceļš bija pilnībā aizputināts. Šodien teorētiski sākās lielā ceļa tīrīšana, tā kā, iespējams, tiksim kaut kur tuvāk mājām. Mašīnas sāk lūzt arvien vairāk, jo skarbais Arktikas klimats atstāj lielu iespaidu uz tehniku. Ja viss izdosies, rīt ceram būt jau Intā. Turam īkšķus!

23.03.2016.

Lēnām, bet mērķtiecīgi laužamies uz priekšu un veidojam pavisam jaunu ceļu caur tundru. Ceļu veido divi buldozeri, kas jauno ceļu stumj blakus jau iepriekšējam ziemas ceļam. Kopš pirmdienas rīta viņi ir iztīrījuši jau 30km. Līdz labam ceļam palikuši 11km. Kopā ar mums no ciemata Seida brauc vēl 2 kolonnas ar smagajām automašīnām uz Intu, tā kā šoreiz līdz Intai tiksim noteikti!  Ir cerība, ka tuvākās dienas laikā varbūt tiksim uz laba ceļa seguma. Noskaņojums labs, laikapstākļi arī pagaidām labi, pārtika, ūdens un degviela pietiek, tā kā viss ir kārtībā!

25.03.2016.

Esam izrāvušies no sniega gūsta! Vakar visa diena pagāja, laužoties cauri sniega vaļņiem. Diena sākās agri no rīta - 4:00, kad viens no kolonnas vadītājiem pienāca pie mūsu mašīnām, pamodināja mūs un izstāstīja, ka buldozers pa nakti pavirzījies uz priekšu dažus km un mēs varam braukt uz priekšu. 12km nobraucām diezgan raiti ~ 12 stundās. Vakarā bijām tikuši līdz Intai un jau sākām virzīties pa beidzamo sniega ceļa posmu. Šodien atlikušos 300km sniega ceļa pievarējām ar prieku! Ceļš bija pasmags un apledojis, bet, neskatoties uz to, nobraucām to 5-6 stundās. Nedaudz labo noskaņojumu sabojāja viena Patrola remonta darbi - dienas laikā 2x metinājām aizmugurējo atbalsta sviru, kā arī nomainījām salauzto reaktīvo atbalsta sviru. Neskatoties uz šīm nelielajām problēmām, esam tikuši līdz Syktyvkarai, un Patrols ripo ļoti labi! Rīt uzsāksim ceļu St. Peterburgas virzienā.

26.03.2016.

Vakar nobraucām ~800km un naktī bijām jau netālu no Vologdas. No Syktyvkaras izbraucām tikai vēlā pēcpusdienā, jo izmantojām brīdi, kamēr esam lielpilsētā, lai nomainītu pelēkajam Patrolam amortizatoru. Tagad Patrols jūtas labi, un vidējais ātrums arī ir palielinājies!  
Naktī ceļa posms līdz Vologdai bija nedaudz apledojis, bet ļoti jūtams, ka braucam pavasara virzienā, jo sniega segas biezums ceļa malās ir samazinājies no metrīgām kupenām līdz 10cm lielām kupenām. Ārā silts, +4 grādi un spīd spoža, pavasarīga saulīte. Noskaņojums labs, jo strauji tuvojamies mājām (navigācija uzrāda tikai 1250km līdz Rīgai)! Šodien domājam tikt līdz St. Pēterburgai un tad skatīsimies pēc sajūtām, vai brauksim tālāk vai nakšņosim tur.

27.03.2016.

05:17 Oficiāli varam paziņot, ka ekspedīcija ir noslēgusies! Visi dalībnieki sveiki un veseli ir tikuši līdz savām mājām!

Paldies mūsu ģimenēm par to, ka iedrošināt un iedvesmojat, par to, ka motivējat piedalīties un organizēt šādas ekspedīcijas. Paldies sievām un draudzenēm par to, ka saprotat un atbalstāt mūsu aizraušanos un vislielākais paldies par sajūtu, ka kāds mūs ļoti gaida mājās.

Un protams, paldies mūsu atbalstītāju armijai, kuru skaits Facebook lapā izauga līdz neticamiem 668 cilvēkiem, un lai arī ekspedīcija ir noslēgusies, jūsu skaits turpina augt! Jūs nebijāt vienkārši „laiki” kaut kur sociālajos tīklos, jūs bijāt mūsu papildus zirgaspēki, brīžos, kad mums likās, ka neizkļūsim laukā no aizputinātiem ceļiem, jūs bijāt mūsu papildus siltuma grādi aukstajās Arktikas naktīs. Paldies jums par iedvesmu un līdzi jušanu un mēs ceram, ka ar šo ekspedīciju mēs kādu no jums iedvesmosim doties ārpus savām komforta robežām un izbaudīt to, ko sauc par piedzīvojumu.

 

 

 

 

 

Visas ekspedīcijas