Mūsu pieredze

Ideja

Katrs elpu aizraujošs piedzīvojums sākas ar traku ideju, savienojumā ar nerimstošu piedzīvojumu meklētāja intuīciju. Mūsu ideja par pirmo braucienu radās kādā drēgnā rudens vakarā, malkojot viskiju un runājot par ikdienišķām lietām. Te kādam atlika ierunāties par Baikālu, un mēs atradām karti, sākām pētīt un iedegāmies. Tāpēc nekad nebaidies sapņot un ļaujies noticēt pārgalvīgām idejām!

Valsts 

Jāievāc informācija, nevis, lai sāktu baidīties, bet ar mērķi būt drošiem. Kopš ir sākušās ES nesaskaņas ar Krieviju, kas varētu kļūt par iemeslu nebraukšanai uz šo ārkārtīgi interesanto valsti. Mēs tur esam bijuši 4 reizes, un tikai reizi esam saskārušies ar mērenu nepatiku no kāda smagi iereibuša „patriota”. Krievija ir ļoti viesmīlīga, īpaši reģionos, tā patālāk no Maskavas. 

Svarīgi ir pievērst uzmanību valūtas kursam, kas lielā mērā ietekmē izmaksas, kā arī apdrošināšanas niansēm un vīzas izsniegšanas birokrātijai. 

Maršrutu veidošana

Pirms izvēlēties maršrutu, vajag saprast savas vēlmes un spējas. Tas attiecināms uz klimatisko joslu izvēli, jo, piemēram, Krievijā ~3000km attālumā no Maskavas var nokļūt stepēs, kur dienā gaisa temperatūra var sasniegt +35 grādus un vairāk, kā arī tādā pašā attālumā atrodas arī Arktika, kur temperatūra dienā mēdz noslīdēt līdz -35 grādiem un zemāk. 

Ir bezgalīgi daudz forumu un blogu, kuros cilvēki dalās ar savu pieredzi un saviem maršrutiem. Ja ir izvēlēts galamērķis (jeb vismaz reģions, uz kuru ir vēlme braukt), tad atliek tik Google ievadīt šo nosaukumu, un pirmajās lapās būs ļoti daudz noderīgas informācijas.

Piemēram, lai sastādītu maršrutu uz Jamalas – Ņencu autonomo apgabalu un Salehardu, izmantojām šī reģiona forumu - https://www.drahelas.ru/  Šajā forumā, starp daudzo lieko informāciju varēja sameklēt ļoti nepieciešamo un aktuālo informāciju par ziemas ceļiem un to stāvokli. Tāpat tur bija informācija par apskates objektiem un laikapstākļiem.

Gatavojoties Altaja ekspedīcijai, ieskatījāmies šajā forumā - mountainaltai.ru/forum/index.php. Te varēja arī iegūt detalizētas kartes mūsu navigācijas iekārtām.

Vispārēju informāciju par dažādām ekspedīcijām un bezceļu braucējiem Krievijā, var iegūt šajā adresē - http://lunohodov.net/forum/

GoogleEarth ( https://www.google.com/earth/ ) – visiem labi zināms, tomēr neaizvietojams līdzeklis maršruta plānošanā, jo, izmantojot reljefa apskates funkciju, ļauj plānot slodzes un nojaust, vai maršruts ir pa spēkam braucējam un tehnikai. Papildus reljefa apskatei šajā programmā var redzēt citu lietotāju ievietotās fotogrāfijas, kas reizēm ļauj nojaust apkārtnes reljefu un apskates vietu pieejamību. 

Wikiloc – ļoti noderīga programma (telefona aplikācija) un interneta links (http://www.wikiloc.com/). Šeit ir apkopoti vairāk nekā 4 miljoni dažādu lietotāju sastādīti maršruti visā pasaulē. Var atrast gan kalnos kāpšanas maršrutus, velo maršrutus gan arī dažādas sarežģītības off-road maršrutus. 

Panaramio ( http://www.panoramio.com/ ) – Google produkts, kas ļauj apskatīt citu ievietotās bildes, kas piesaistītas konkrētām vietām (tiesa, ne vienmēr) un iegūt priekšstatu par apkārtni, ievērojamām vietām, ceļa apstākļiem utt. Diemžēl Google ir nolēmusi slēgt un izdzēst visu datubāzi, un līdz šim mums nav izdevies atrast aizstājēju šai datu bāzei.

YouTube ( https://www.youtube.com/ ) – protams nedrīkst aizmirst par šo video vietni. Tāpat kā forumu gadījumos, starp lielo lērumu video var atrast kādu labu un noderīgu informatīvu materiālu. Piemēram, braucot uz Kolas pussalu un Murmansku, atradām dažus video materiālus no citām ekspedīcijām šajā reģionā, kas palīdzēja sagatavoties iespējamajām laikapstākļu maiņām un dažādas sarežģītības pakāpes ceļiem Zvejnieku pussalā. Tāpat youtube ir pieejami daudz un dažādi zinātniskie, vēsturiskie un ģeogrāfiskie raidījumi, kuros var iegūt plašu informāciju par apmeklējamajām pilsētām un reģioniem.

Ja brauciena laikā rodas vēlme apskatīties kādu pamestu Padomju laika militāro objektu, rūpnīcu vai dzīvsudraba raktuvju šahtas, tad lieti noderēs šis resurss - http://urban3p.ru/ Šajā adresē ir iespējams iegūt plašu informāciju par dažāda veida pamestiem objektiem visā pasaulē.

Nereti mūsu maršruti ir veduši caur tādām vietām, kuras ir apvītas ar daudz un dažādām leģendām un mistiskiem notikumiem. Tie ir gan ezeri Murmanskas apgabalā, gan apbedījuma vietas un svētvietas Hakasijā. Informāciju par šādām vietām Krievijā var iegūt šeit - http://rusmystery.ru/

Tad, kad visa informācija no augstākminētajiem avotiem ir iegūta, sākas paša maršruta sastādīšana. Parasti tas notiek vairākās programmās, no kurām gatavā informācija tiek ielādēta navigatorā, kas atradīsies mašīnā, un tad jau atliek tikai klausīt norādēm, kas būs tajā rakstītas.

BaseCamp – Garmin izstrādāta programma, kas ļauj offline režīmā kartē atzīmēt savu vēlamo maršrutu, kā arī aplūkot citus maršrutus, kas ir iepriekš izbraukti.

Ozi Explorer – Līdzīga programma kā BaseCamp. Atļauj veidot maršrutus un ielādēt programmā dažādu veidu kartes.

LocusPro – Šai aplikācijai ir pieejama gan telefona versija, gan arī PC versija. Atļauj aplūkot dažādas kartes, kas iepriekš ir ielādētas šajā programmā. Tāpat ļauj sastādīt maršrutu ar ceļa punktiem (waypoints).

SAS Planet – Krievijā izstrādāta programma, kas izmanto lielāko daļu no internetā pieejamajām kartēm. Programmā var viegli pārslēgt kartes slāņus, lai iegūtu tieši to informāciju, kas nepieciešama.

Drukātā formāta kartes un GPS kartes

Ir pieejamas ļoti daudz un dažādas navigācijas iekārtas. Lielākā daļa no tām ir labas, braucot pa asfaltētiem ceļiem un pilsētām, bet, kad nonākam līdz off-road maršrutiem un lokācijām, kuras ir grūti sasniedzamas, tikai daļa no šīm iekārtām spēj pildīt tās funkcijas, kas tai būtu jāpilda. 

Atrodoties automašīnā, mēs izmantojam šādas iekārtas un programmas:

Navitel – Kopš 2016.gada Navitel ir kļuvis par vienu no mūsu oficiālajiem sponsoriem. Navitel mūs nodrošina ar savām digitālajām kartēm un programmatūru, kuru var lietot gan iOS, gan Android lietotāji. Navitel ir pieejams plašs klāsts ar kartēm, kurās ir atzīmēti pat paši mazākie celiņi un ziemas ceļi, jeb tā sauktie zimņiki. Pēdējo atrašanās kartēs bija ļoti aktuāla, dodoties ekspedīcijā "Pa mamutu pēdām". 

Garmin – Arī Garmin ir mūsu oficiālais atbalstītājs. Mēs izmantojam gan Garmin piedāvātās kartes,gan arī viņu navigatorus (ir pieejami vairāki navigatoru modeļi, kas ir pielāgoti offroad maršrutiem). Garmin ir pieejamas plašas topogrāfiskās kartes, kas noder braucot kalnainā un grūti caurbraucamā apvidū. 

Bet, lai arī dzīvojam 21. gadsimtā, kur visi ir pieraduši pie digitālajām ierīcēm, kuras nepārtraukti ir tiešsaistē, ekspedīcijās bieži vien rodas situācijas, kad GPS signāls un telekomunikāciju zona nav pieejama. Šādos brīžos vienmēr pa rokai jābūt iepriekš sagatavotai kartei, lai varētu turpināt iesākto maršrutu. 

Mēs sadarbojamies ar karšu veikalu „Jāņa sēta”, kur ir pieejams plašākais klāsts ar dažāda veida kartēm drukātā veidā. Šajā veikalā mums pat izdevās iegūt tāda attālināta reģiona kartes kā – Jamalas – Ņencu autonomais apgabals. 

Papildus šai iespējai pastāv arī iespēja meklēt kartes internetā un pēcāk tās izdrukāt vai ielādēt savā datorā. Internetā ir pieejami daudz un dažādi resursi, kur oficiāli iegūt dažādu reģionu kartes, gan mūsdienu, gan arī senās militārās kartes. Zemāk redzami piemēri dažiem interneta resursiem, kurus mēs esam izmantojuši:

Bezceļa braucēju organizācijas

Pirms brauciena vēlams sazināties ar vietējām off-road organizācijām, jo tās vislabāk zinās un vislabprātāk padalīsies ar nepieciešamo informāciju, kuru nekādā enciklopēdijā vai uzziņu dienestā nevar atrast. 

Braucot uz Altaju netālu no Čeļabinskas, mūs aizturēja ceļu policija un ”ķerot uz muļķi” solīja nopietnas problēmas par to, ka neesam iztulkojuši un pie notāra apstiprinājuši autovadītāju apliecības un tehniskās pases. Policija, jūtot, ka nevarēs mūs apčakarēt, uzsāka pārsniegt savas pilnvaras, draudēt un šķita, ka mums mēģinās piesiet neadekvātas apsūdzības. Mūs toreiz izglāba kāds ietekmīgs bezceļu entuziasts no Čeļabinskas, kurš sacēla kājās juristus, policijas šefus, un mēs nekavējoties tikām palaisti vaļā, bet patvaļīgais policists atstādināts. 

Tāpat mums ir ciešs kontakts ar Polijas bezceļniekiem, kuri ir soli priekšā Latvijas ceļotājiem, un viņiem ir plaša informācijas bāze par maršrutiem uz Balkānu reģiona un Tuvo Austrumu valstīm.

Šeit ir neliels saraksts ar organizācijām un klubiem, ar kuriem sadarbojamies:

http://www.red-offroad.ru/
http://www.offclub.ru/
https://www.facebook.com/groups/skazka89/
http://grupawschodu.pl/
http://www.bezdroza4x4.pl/
http://tam-club.ru/

 

Pārvietošanās atļaujas ierobežotas kustības apgabalos (iekļāvu ieteikumu sakārtot papīrus).

Pārliecinieties, vai maršrutā, kur jūs grasieties pārvietoties nav ierobežotas piekļuves apgabali, kas ir raksturīgi nomaļām un grūti pieejamām vietām, kur ir izvietoti militāri vai robežkontroles areāli, kas sakrīt ar bezceļu tūristu vēlmi tādās pašās nomaļās vietās bāzt savu degunu.

Kārtot attālināti papīrus ar iespēju paviesoties kādā Krievijas Vidusāzijas daļas teritorijā ir iespējams, bet ir gadījumi, kad vajadzīgais rezultāts nāk ar lielām grūtībām, turklāt nereti process ir saistīts ar neadekvāti lielu daudzumu zaudēta laika, naudas un nervu. Mēs līdz šim papīrus neesam kārtojuši, tomēr iesakām iespēju robežās censties sagatavot nepieciešamos papīrus, lai nav lieki jāstreso, un varat nokļūt kur plānots.

Tivas republikā, kas robežojas ar Mongoliju, mēs diplomātiski un laipni pārliecinājām robežsargus mūs izlaist gar pierobežas zonu arī bez atļaujas, tiesa gan, mums bija jāapsola, ka nenogriezīsimies no ceļa un mums gāja secen pāris ļoti interesanti objekti. Aiz Urāliem krievi un citas tautas ir ārkārtīgi laipni un pretimnākoši pat tad, ja mēs mazliet nogrēkojamies. Svarīgākais ir runāt laipni, pārliecināti un bez bravūras. 

Iekļūšana Zvejnieku pussalā vēl 2013. gadā ārvalstu tūristiem bija liegta. Mēs riskējām un pārkāpām šo noteikumu. 3. dienā, vienu no mašīnām noķēra un izrakstīja soda kvīti 3000 rubļu apmērā, un piesolīja problēmas, ja vēlreiz šo mašīnu noķers. Zvejnieku pussala bija 10 un vairāk šādu soda kvīšu vērta.

Braukšanas prasmju uzlabošana pirms brauciena

Labākais veids, kā uzlabot savas braukšanas spējas pirms ārzemju braucieniem, ir pāris nedēļas nogales pavadīt Latvijas purvos un bezceļos. Purvi, strauti, meži un citi apvidi Latvijā ir atliku likām, un, ja būsiet izbaudījuši vietējos bezceļus, saraduši ar mašīnu šādos apstākļos, nekādi ārzemju bezceļi jūs nepārsteigs. 

Modernās tehnoloģijas

Rācijas - mēs izmantojam divu veidu rācijas - UHF un CB. Vairākas rācijas ir nepieciešamas, lai atkarībā no reljefa īpatnībām varētu izvēlēties pareizo frekvenci saziņai. It sevišķi tas ir svarīgi, ja kāda no mašīnām ir atpalikusi un tai vajag izstāstīt ceļu, kā nokļūt līdz tikšanās vietai. Reljefam rācijas izvēlē arī ir būtiska nozīme, jo kalnainā apvidū CB un VHF rāciju diapazons būs mazāks nekā UHF. Kā pamata rāciju izmantojam Hytera TM-600 UHF rāciju, kura ir ļoti labi kalpojusi mums jau vairāku ekspedīciju garumā. Papildus šai rācijai noteikti ir nepieciešama vismaz viena rokas rācija, lai vajadzības gadījumā kāds no komandas biedriem var doties pārbaudīt ceļu un pēc tam sniegt informāciju pārējiem komandas braucējiem. Mēs šādiem gadījumiem izmantojam Hytera TC-610 UHF. CB rāciju lietojam retāk. Lielākoties tā tiek izmantota sastrēgumu laikā un tuvojoties lielākām pilsētām, lai sazinātos ar tālbraucējiem un noskaidrotu, kāds stāvoklis ir uz ceļa un vai ir pieejami kādi apvedceļi. Savstarpējai saziņai šo rāciju izmantojam reti. Mūsu automašīnās ir uzstādītas – Albrecht AE 6690 rācijas.

Satelīta telefons - obligāta nepieciešamība, braucot maršrutos, kur pastāv risks palikt bez sakariem. Turklāt satelīta telefons ir laba alternatīva, ja, piemēram, mobilais telefons ir nosēdies, sabojājies vai vienkārši nav iespējams savādāk ziņot par savu atrašanās vietu. Pārvietojoties Arktikā un šķērsojot dažādas bīstamības pakāpes kalnu pārejas, ir nepieciešams piereģistrēties glābēju dienestā, kur obligātā prasība ir norādīt savu satelīta telefona numuru, kuram jābūt nepārtraukti ieslēgtam.

Izvēloties satelīta telefonu, noteikti pārbaudiet tā zonas pārklājumu. Ne visi pieejamie tīkli (Iridium, Inmarsat, Thuraya, utt) nodrošina sakarus visā pasaulē. Tā kā mēs daudz ceļojam pa Krieviju un tās attālinātajiem reģioniem (piemēram Arktiku), tad pēc savas pieredzes varam teikt, ka Iridium satelīta telefoni nodrošina vislielāko pārklājumu un labāko sakaru stabilitāti. Savos braucienos mums vienmēr ir līdzi IridiumExtreme 9575 satelīta telefons. 

Šobrīd lielu popularitāti ir ieguvis jaunais Iridium produkts Iridium GO!, kurš darbojas kā Satelīta signāla raidītājs uz parastajiem mobilajiem telefoniem, kā arī wifirūteris. Plānojam nākošajā ekspedīcijā testēt šo iekārtu, lai pēc tam sniegtu savas atsauksmes, kā iekārta darbojas ekstrēmos apstākļos.

SPOT – SPOT ir neliela iekārta, kas ar satelīta starpniecību raida signālu un atrašanās vietu. Šo iekārtu lietojam drošības nolūkiem. Tā ir mobila un ērti lietojama un ar kuras palīdzību no jebkuras vietas ir iespēja nosūtīt savas atrašanās vietas koordinātes tuviniekiem, kad tas nav iespējams citos veidos vai arī mēs vēlamies par to informēt citus interesentus. Informāciju par savu atrašanos vietu, izmantojot SPOT iekārtu, var apskatīt Googlemaps. Iekārta ļauj nosūtīt signālu gan manuālajā režīmā, gan automātiskajā. Automātiskais režīms raida atrašanās vietas koordinātes ar 10 minūšu intervālu, kas ļauj 24h diennaktī sekot līdz mūsu braucienam un atrašanās vietai. Nozīmīga funkcija ir SOS poga, kuru aktivizējot, vairākiem adresātiem tiek nosūtītas atrašanās vietas koordinātes ar informāciju, ka nepieciešama palīdzība, tāpat tiek informēts arī starptautiskais glābēju dienests, kurš nekavējoties sazinās ar tuvāko glābēju staciju, kas var doties palīgā. Mūsu rīcībā ir - SPOT Satellite GPS Messenger GEN2.

DeLormeinReach – Iekārta darbojas pēc līdzīga principa kā SPOT, tomēr nodrošina 100% zonas pārklājumu visā pasaulē, kā arī vienlaicīgi darbojas kā GPS navigators, kā arī, izmantojot šo iekārtu,var nosūtīt gan sms, gan arī e-pastus. inReach izmanto Iridium satelīta tīkla pārklājumu, kas nozīmē, ka iekārta signālu spēj nosūtīt no jebkuras vietas pasaulē. Iebūvētās izsekošanas funkcijas ir ļoti plašas (atkarībā no izvēlētā tarifu plāna un abonēšanas maksas), sākot no koordinātu reģistrēšanas un nosūtīšanas ik pēc 30 minūtēm, beidzot ar izsekošanu ar intervālu ik minūti. Jamalas Arktiskajā ekspedīcijā – Pa Mamutu Pēdām izmantojām tarifu plānu, kurā ir ietverta signāla nosūtīšana ik pēc 10 minūtēm, kas ļāva interesentiem sekot līdzi mūsu gaitām savos datoru ekrānos. Pēcāk saglabātās koordinātes var ielādēt kādā no maršrutu apstrādes programmām un saglabāt vēlākai analīzei. Tāpat iekārta nodrošina SOS signāla nosūtīšanu līdzīgi kā SPOT. Šāds izsekotājs arī ir obligāta prasība no glābēju dienestiem, ja dodamies ekspedīcijās pa Arktiskajiem reģioniem. Lietojam – inReach Explorer.

MapOn –izsekošanas iekārta, kuru ir iespējams pievienot mašīnai, teiksim - zem motora pārsega, un tas ļauj dinamiski interneta vidē sekot ekspedīcijas gaitai. Diemžēl šai iekārtai ir daži trūkumi, pati iekārta ir trausla, un mums Kolas pussalas ekspedīcijā pēc diezgan trakulīga brauciena pa Balto jūru  divas no četrām iekārtām atteicās strādāt, līdz ar to MapOn iekārtas vēlams novietot salonā. Tāpat Altaja ekspedīcijas laikā visu līdz brauciena beigām darbojās tikai viena iekārta, pārējās 2 pazaudēja signālu pusceļā. 

Navigācijas iekārtas - kā jau iepriekš minējām, mēs lietojam divu veidu navigācijas – Navitel un Garmin. Navitel atbalsta gan iOS gan Android operētājsistēmas, tādēļ tas atkarīgs no lietotāja kāda veida iekārtā tiks ielādēta šī programma. Garmin kartes skatāmies izmantojot Garmin 650T Montana. 

Videoreģistrators – Tā kā visas mūsu ekspedīcijas tiek iemūžinātas video materiālā, tad neatņemama filmas sastāvdaļa ir skats uz ceļu no salona. Vislabāk to ir izdarīt ar labas kvalitātes videoreģistratoru, kurš papildus vēl sniedz informāciju par aktuālajām koordinātēm, pārvietošanās ātrumu, pulksteņa laiku, utt. Izmantojam – PrestigioRoadRunner 565GPS

Zemāk esošais nepieciešamo lietu saraksts ir tikai mūsu pieredzes vispārīgs apkopojums un nevar tikt apskatīts kā universāls līdzeklis gatavojoties ekspedīcijām. Ar šo neesam centušies atbildēt uz visiem jautājumiem, drīzāk esam centušies pievērst uzmanību lietām par ko ir vērts padomāt dodoties tuvākos vai tālākos ceļojumos. Katra ekspedīcija ir unikāla un unikāli ir to dalībnieki, tāpēc pirms katra ceļojuma, iepazīsti vietu uz kuru dodies, cilvēkus ar ko dalīsi šo piedzīvojumu un visrūpīgāk iepazīsti pats SEVI.

Pieredzes veidošana ir nepārtraukts process un tā nekad nebūs gatava, tāpat kā šis saraksts.

Telts – ekspedīcijas dalībniekiem ieteicams ir 1- vai 2- vietīgas teltis un tā kā nav nepieciešams teltī atsevišķs plašums mantām, jo tam ir paredzēts mašīnu salons, teltis jāizvēlas nelielas un tādas, kuras var ātri uzcelt un nojaukt. Ekspedīcijās, dienas parasti ir īsas, tāpēc vakarā katra minūte ir svarīga. Turklāt pēc pirmās nedēļas, dažiem jau ātrāk, nometnes ierīkošana sāk riebties, tāpēc telts uzstādīšanai, kas tradicionāli aizņem daudz laika, vajadzētu būt ātrai un nesāpīgai. Tā kā mašīnām ir bagāžas nodalījums, un telts nav visu ceļu jāstiepj uz muguras, nav jāizvēlas 1 kg vieglās kalnu vai velosipēdistu teltis, jo mēs taču gribam arī ērti atpūsties, nevis gulēt zārkā.

Mazas kompaktas telts piemērs: http://www.gandrs.lv/pargajienu-un-trekinga-teltis/telts-scout/

Altaja ekspedīcijā, viena no ekipāžām telti novietoja uz speciāli izveidota saplākšņa podesta, kas bija piestiprināts pie jumta bagāžnieka. (foto). Šāda risinājuma izvēles aizsākums bija bailes no lāčiem, ērcēm un citiem zvēriem, bet tam ir citas daudz svarīgākas priekšrocības.

Pirmkārt ērts, relatīvi silts un pilnīgi līdzens pamats. Otrkārt, lai cik tas arī neizklausītos neticami, bet dažkārt, īpaši kalnos, vai mežos, nav nemaz tik viegli atrast vietu, kur ērti uzcelt telti, jo īpaši tāpēc, ka vietas vajag daudz – mašīnas, citas teltis, ugunskura vieta. Treškārt, tais pašos kalnos, ir problēmas ar mietiņu iespraušanu un pie neliela vēja, nepieskatīta telts var aiziet pa gaisu, šajā gadījumā telts stiprinās pie bagāžnieka konstrukcijas, un to nevar noraut. 

Runājot par telts mitrumizturību, būtu vērts skatīties uz tādām, kuru virsslāņa indekss ir virs 4000mm. Te gan jāpiebilst, ka telts mitrumizturība būs atkarīga no tā, cik pareizi jūs to uzsliesiet. Telts materiālam ir jābūt precīzi nostieptam, neatstājot ļenganus laukumus, kur varētu sakrāties ūdens, kā arī nepārstiepjot to, tādā veidā samazinot auduma mitrumizturību. 

Tents – vislabāk noder Depo nopērkamie polimēru tenti, kas maksā lēti un ir dažāda izmēra. Mēs lietojam apmēram 3x3m tentu, kuru lietus laikā piestiprinām starp blakus stāvošām mašīnām un noorganizējam sev ēšanas un čilošanas zonu. Svarīgi ir tentu izvietot tā, lai no tā viegli notek ūdens.

Paklājiņš parasti izvēlē krīt uz vienu no diviem veidiem vai nu pašpiepūšamais, vai porolona, tomēr daži labi ekskluzīvā gulēšanas līmeņa piekritēji ir izvēlējušies arī piepūšamos matračus. 

Pašpiepūšamais (piemērs: http://www.gandrs.lv/paspiepusamie-matraci/) ir mazāks, bet tā piepūšana/nolaišana prasa laiku un norūda raksturu, turklāt tie mēdz saplīst nesaprotama veidā un vietā, remontkomplekts ir pazudis pērnajos Jāņos, un tad uz tiem gulēt ir tas pats, kas uz celofāna maisiņa. 

Porolona (piemērs: http://www.gandrs.lv/turisma-paklaji/paklajs-camping-mat/) aizņem vairāk vietas, jo parasti gribas paņemt biezāku vai divus plānos, bet tie nevar saplīst, ja vien uz tiem nebrauc no kalna lejā vai sņorē aiz mašīnas. Ja mašīnā atļauj vieta, porolona paklājiņi ir lielisks risinājums un tas noderēs remontdarbu laikā lienot zem mašīnas, kā arī laiski zvilnot pie ugunskura un skatoties zvaigznēs (ko nav ieteicams darīt ar piepūšamajiem un pašpiepūšamajiem paklājiņiem).

Piepūšamais paklājiņš jeb vienkārši matracis (https://www.gandrs.lv/matraci-un-turisma-paklaji/8809-matracis-airbed-1-person/) ir ērts risinājums, ja auto salonā ir daudz vietas, kur salikt gan pašu matraci, kurš nav mazs arī salocītā veidā, gan arī pumpi ar ko to piepumpēt. Papildus tam jārēķinās ar laiku, kas tiek pavadīts vakaros piepumpējot matraci un no rītiem atkal izlaižot gaisu. Ja ir pacietība, tad šis risinājums visvairāk līdzinās mājas gultas ērtībai.

Guļammaiss ir katra personiskā izvēle, ņemot vērā maršrutu un fizioloģiskās īpašības. Te laikam vienīgais, ko varam ieteikt ir, ja ir jāizvēlas, labāk ņemt siltāku, nevis plānāku, un dot priekšroku sintētiskajiem guļammaisiem, kuri ir vieglāk kopjami un samirkšanas gadījumā, izžūstot nezaudē kvalitāti. Jāņem vērā, ka guļammaisos tiek gulēts arī automašīnās, jo atpakaļceļa pēdējās dienās vairs nav ne jaudas, ne laika celt teltis.

Ūdensnecaurlaidīgie maisi un somas. Ir ļoti svarīgi, lai mantas būtu pasargātas no lietus vai ūdenstilpju ūdeņiem, kurus nereti nākas šķērsot tik dziļi, ka tiek piesmelts mašīnas salons. Ekspedīciju apģērba un citu produktu, kurus nepieciešams turēt sausus, vešanai izmanto tā saucamās Duffle bag (piemērs: http://www.gandrs.lv/transportsomas-un-celosanas-somas/celojumu-soma-duffle/), kuras mūsuprāt ir izcili ērtas un parocīgas. Tāpat var izmantot liela tilpuma ūdensdrošos maisus. Pārējās mantas var salikt vidēja izmēra mugursomās, kuras noder pārgājienos, kas ieplānoti ekspedīcijas laikā. 

Guļammaisa oriģinālo iepakojumu ir vērts aizstāts ar ūdensdrošo maisu (piemērs: http://www.gandrs.lv/udensdrosie-maisi/maiss-compression-dry-bag-with-valve-and-straps/), tas ne tikai pasargās to no mitruma, bet arī dos iespēju to sakompresēt, tikai jāatrod pareizais izmērs. Tāpat viens ūdensdrošais maiss nepieciešams telefoniem, pulksteņiem, makiem un citām hidrofobām mantām, ejot pārgājienos vai atrodoties ārā lietus laikā. 

Ieteicamā apģērba saraksts:

Cimdi  - ekspedīcijā noder dažādu veidu cimdi, tomēr braucot uz reģioniem kur aukstums pārsniedz -20 grādus der atcerēties, ka ekstremālā situācijā, šādā un vēl lielākā aukstumā var nākties pavadīt vairākas dienas. Braucot uz Jamalas – Ņencu autonomo apgabalu un Vorkutu (abas šīs teritorijas atrodas mūžīgā sasaluma zonā) izvēlējāmies Gandrā nopērkamos cimdus - https://www.gandrs.lv/cimdi/4308-cimdi-expedition-mitt/  Šie cimdi nodrošināja siltumu pat visaukstākajos brīžos, kad pie temperatūras -32 grādi nācās rakt sniegu no mašīnas apakšas vai vārīt pelmeņus uz mašīnas motora pārsega. Aukstajam laikam var izmantot arī profesionālos kalnos kāpēju cimdus - http://www.phdesigns.co.uk/synthetic-insulated-and-down-mitts-mittens-gloves?osCsid=8nclt447crm6223crvrr5mq6p3  

Protams, vienmēr automašīnā pa rokai ir kāds pāris darba cimdu, kas noder nelielajās remontpauzēs. 

Balaklāvas/buffi – ģeniāls izgudrojums, der kā šalle, cepure – aukstam, karstam, vējainam laikam. Pasargās galvu no pārkaršanas kalnos un aizsienot vienu galu noderēs par sēņu groziņu. 

Flīsa jakas – lielisks risinājums papildu siltuma nodrošināšanai otrajā slāni zem membrān- vai citas siltās jakas. Kā arī labs risinājums braukšanas laikā, jo pateicoties efektīvai elpošanai nodrošina normālu ķermeņa temperatūru un novērš svīšanu. Flīsa jakas mēdz būt ļoti dažādas, sākot ar tik plānām kā salvete un beidzot ar biezām un sarainām kā vecāsmātes paklājiņš, tāpēc plānojot ceļojums jāizvēlas atbilstoši vēlmēm un apstākļiem. 

Vestes – pasargā dzīvībai un komfortam svarīgos orgānus, kā arī ķermeņa apvidus, kuri ir īpaši jutīgi pret aukstumu un tai pašā laikā nodrošina labāku termo regulāciju un novērš svīšanu, īpaši padusēm.

Lietus mēteļi – parasti ekspedīcijās tiek ņemtas līdzi ūdensnecaurlaidīgas jakas, tomēr brīžos, kad līst pamatīgi un ilgstoši, vai arī ilgas līšanas laikā tiek pavadīts laiks nometnē un negribas sēdēt teltī, lai neslapinātu bikses, tiek vilkt lietus mēteļi. Tāpat lietus mēteļi labi noder veicot āra darbus vai krāmējoties ap mašīnu lietus laikā, vai dubļos, jo pasargā drēbes no netīrumiem.

Cepures (vasaras/ziemas) – cepure ziemā pasargās no aukstuma, turklāt caur galvu tiešām cilvēks zaudē ļoti daudz siltuma. Vasarā cepure pasargās no pārkaršanas un novērsīs ķermeņa ūdens iztvaikošanu. Ziemas braucieniem izvēlējāmies divu veidu ziemas cepures – vienu, nedaudz plānāku, kuru var nēsāt līdz -15 grādiem, otru biezu, lai galva nesaltu kad ārā gaiss atdzisis līdz -20 grādiem un vairāk. 

Pārgājienu bikses – ir trīs tipu bikses, ko mēs esam izmēģinājuši – kokvilnas, sintētiskās un ūdensnecaurlaidīgās. Mūsdienas ir simtiem ražotāju un tūkstošiem modeļi dažādu pārgājienu bikšu. Mēs ekspedīcijās esam izmantojuši tādas bikses, kuras ir ērtas sēdēšanai mašīnā, nav pārāk siltas, tomēr tām ir jābūt izturīgām, ņemot vērā biežo vārtīšanos pa zemi un šļūkšanu uz ceļiem. Tāpēc ir vēlamas bikses ar nostiprinātiem ceļiem un dibendaļu.

Tāpat ir vērts padomāt par papildu kabatām, nažiem, lukturīšiem, navigācijas sistēmām, GoPro utt. Kokvilnas bikses mēdz būt vieglākas nekā sintētiskās, lai gan tas protams atkarīgs no ražotāja, modeļa utt.

Kokvilnas bikses labāk elpo, ir patīkamākas uz ādas, un mazāk svīst. Sintētiskās bikses ir elastīgākas, ir vieglāk kopjamas, ņemot vērā, ka ekspedīcijās ir jāpavada ilgs laiks, tas ir būtisks arguments. Sintētiskās bikses ātrāk izžūst, salīdzinot ar kokvilnas biksēm, kas ņemot vērā šķiedru īpašības ilgi staigājot pa slapju zāli var kļūt slapjas līdz pašai staklei, turklāt pamatīgi samērcējoties tās ļoti ātri atdzesē ķermeni un ir vairākas reizes smagākas par sintētiskajām. 

Ja atļauj rocība visādam gadījuma ir vērts padomāt par ūdensnecaurlaidīgām biksēm, kas ļoti noder ilgstoša lietus apstākļos, īpaši, ja jāveic mašīnu tehniskās apkopes darbi, tomēr jāatceras, ka bikses gandrīz neelpo, viegli atdod siltumu un ir salīdzinoši trauslas.

Ziemas bikses – Uz savas ādas esam pārbaudījuši divus dažādus ziemas bikšu variantus:

  • Braucot ekspedīcijā ar sniega motocikliem izmantojām profesionālo sniega motociklu ekipējumu no kompānijas Halvarsson. http://www.jofama.se/mcsm/product_details.php?lang=2&id=370&s=SM  šīs bikses izrādījās ideāls risinājums gan braucot ar sniega motociklu, gan staigājot pa sniegoto tundru gan arktiskajiem apgabaliem. Bikses bija pietiekoši siltas, kā arī nodrošināja ļoti labu gaisa apmaiņu.
  • Braucot uz Arktiku, nodrošinājāmies ar vēl siltākām biksēm - http://www.norfin.info/product/norfin-titan/  Pārliecinājāmies, ka šīs bikses ir piemērotas -30 grādiem un vairāk. Siltas un labi elpojošas, kā arī bikšu paaugstinājums jostasvietā nodrošina to, ka staigājot mugura un jostas vieta pastāvīgi paliek siltumā. Tiesa gan, bikses izrādījās pārāk siltas Arktikas marta mēnesim, tādēļ izmantojām tās tikai dažas reizes.

Vasaras jakas/windstoperi/softšelli – šāda tipa jakas var tikt izmantotas gan kā starp-līmenis, gan ārējais. Precīza virsdrēbju sakombinēšana ir liela māksla, kas atkarīga no spējas prognozēt laikapstākļus, kustību intensitāti un zināšanām par savu ķermeni. Runājot vispārīgi flīši ir iedalāmi trīs daļās – plānie, vidējie un biezie. Tie ir izmantojami gan kā ārējais, gan kā starpslānis. Parasti tie lieliski elpo, tāpēc nav izmantojami aukstos vējainos apstākļos, kā ārējais līmenis. Tie labi uzsūc sviedrus, kurus no ķermeņa novada termoveļa. Tie lieliski kalpo braucot mašīnā, kā arī telpās ar pazeminātu temperatūru, bet tas protams atkarīgs no flīša biezuma un termoveļas.

Windstoperi: ir lieliski vējainiem apstākļiem, un ne pārāk intensīvām aktivitātēm. Tiem nav augsta mitrumizturība un ņemot vērā slikto elpošanu, pie aktīvām kustībām tajos ķermenis svīst vairāk nekā softshell jakās.

Softshell: Softshelli ir jakas kas uzskatamas kā kompromiss starp labu mitrumizturību, normālu vēja aizsardzību un elpošanu. Tās ir mīkstākas un elastīgākas nekā vairums virsjaku ar goretex membrānu . Šajā preču kategorijā ir sastopams lērums dažādu produktu, sākot no salīdzinoši lētiem produktiem, ko var nopirkt un izkrāšņot ar ekspedīcijas uzšuvēm dažādās prezentreklāmu firmās, kā starp citu esam darījuši mēs. Šādas jakas ir normālas tik ilgi kamēr tām nav jācīnās ar neierastiem apstākļiem. Ilgstoša lietus laikā, tās sūcas cauri un pie lielākas aktivitātes slikti elpo. Veikalu augstajos plauktos ir atrodami arī augstvērtīgi softšelli, ar 20’000 mitrumizturību un lieliskām elpošanas kvalitātēm, tomēr tie cenas ziņā jau tuvojas goretex izstrādājumiem.

Virsjakas aukstiem apstākļiem – Aukstiem laikapstākļiem ir labi izmantojamas augstākminētās softshell jakas, membrānu jakas, piemēram goretex, vai dūnu un ar citu mikrošķiedru pildītas virsjakas. No savas pieredzes varam teikt, ka Jamalas Arktiskajā ekspedīcijā sevi ļoti labi parādīja Norfin Titan jakas http://www.norfin.info/product/norfin-titan/  . Tās bija gan ļoti siltas, gan arī izturīgas pret nodilumiem un mehāniskiem bojājumiem, jo ar šim jakām mugurā tika rakts sniegs un remontētas automašīnas. Pie -30 grādiem jakās bija silts un nebija ķermeņa daļas kuras saltu, tātad tās var lietot arī pie vēl zemākām temperatūrām. 

Sniega motociklu apģērbs – Sniega motociklu apģērbam svarīgi ir vairāki faktori. Pirmkārt tam ir jābūt siltam, jo braucot ekspedīcijās, liela daļa laika tiek pavadīta vai nu sēžot, vai stāvot uz sniega motocikla, kas nozīmē to, ka apģērbam papildus siltuma īpašībām jābūt arī vēja necaurlaidīgam. Tajā pašā laikā tam jābūt pietiekoši elpojošam, jo brīžos, kad rodas sarežģītāki ceļa posmi nākas aktīvāk kustēties un ķermenis sāk vairāk svīst. Otra svarīgā lieta ir mitrumizturība. Ziemas mēdz būt dažādas, un februāra vidū, kad netālu no Murmanskas temperatūrai vajadzēja būt -15 un vēsākam, ārā bija 0 grādi un lija lietus. Apģērbs šādos apstākļos izmirkst ļoti ātri, tādēļ ieteicams meklēt apģērbu ar mitruma caurlaidību virs 10’000 vienībām. Treškārt svarīgi ir, lai kombinezona bikses būtu ar paaugstinātu vidukļa daļu, jo mugura un jostasvieta ir pirmās, kuras atrod vējš.

Kā jau iepriekš minējām, līdz šim esam izmantojuši tikai firmas Halvarsson sniega motociklu apģērbu. 

Sniega motociklu ķiveres – Esam testējuši vairāku veidu ķiveres un nav vienota viedokļa kuras ir labākas. Ir 3 veidu ķiveres – motokrosa tipa ķiveres, modulārās ķiveres un parastās slēgtās ķiveres.

  • Motokrosa tipa ķiveres – ērts risinājums, jo konkrēto ķiveres tipu var izmantot vasarā braucot ar motociklu vai ziemā braucot ar sniega motociklu. Papildus gan nepieciešams iegādāties brilles ar dubulto stiklu, kuras ziemā nesvīst ciet (esam mēģinājuši slēpošanas brilles komplektā ar šo ķiveri, un šāds savienojums strādā pietiekoši labi).
  • Parastās, slēgta tipa ķiveres – līdzīgas kā vasaras slēgtā tipa ķiveres, tikai ar siltinātu iekšu un nedaudz platāku stikliņu.
  • Modulārā tipa ķiveres – ķiveres uzbūve ir līdzīgā kā jebkurai slēgta tipa ķiverei, bet atšķirībā no parastajām ķiverēm šī tipa modeļiem priekšējo daļu var atvērt vairākās pozīcijās līdz ar ko atsedzās zoda daļa. Papildus ir iespējams pacelt zoda daļu uz augšu un nolaist iebūvētās saules brilles, šāda funkcija noder saulainās un siltākās dienās, kad ķiverē var kļūt pārlieku silts. 

Papildus bonuss slēgtā tipa ķiverēm ir elektriskā apsilde. Apsilde tiek pievienota pie speciāla sniega motocikla izvada un ar vadu savienota ar ķiveri. Apsilde nodrošina, ka priekšējais stikliņš neaizsalst/neaizsvīst praktiski nekādos apstākļos. Diemžēl šāda opcija ir pietiekoši dārga.

Šobrīd mūsu ekipējumā ir gan BRP ķiveres, gan arī HJC ķiveres. Abu ražotāju piedāvātās ķiveres ir labas un noteikt kura ir labāka vai sliktāka mēs neuzņemamies.

Pusgari zābaki – ceļotāja labākais draugs, vēlams ar labu membrānu un labi elpojošs, jo vienas ekspedīcijas laikā var būt gan +35, gan -10. Parasti, lai ekspedīciju padarītu daudzveidīgāku pāris dienas tiek veltītas kalnos kāpšanai. Kā zināms, ārpus Latvijas kalni mēdz būt augstāki par Gaiziņu un tajos var būtiski atšķirties gan ceļu, taciņu, bezceļu segums, gan laikapstākļi. 

Mēs savās ekspedīcijās esam kāpuši gan klinšainos, gan sniegainos, gan ledainos kalnos, kur no svara ir, lai zābakam ir kvalitatīva, stabila, elastīga un neslīdoša zole, piemēram, Vibram. Otrkārt pašam zābakam ir jābūt stingram, augstumā, virs potītes, lai novērstu potītes traumas un aizsargātu to no kokiem un akmeņiem. Vēlams, lai purngals un papēdis būtu īpaši nostiprināti, piemēram ar papildu gumijas slāni.

Siltie zābaki arktiskiem apgabaliem – lai ilgstoši pārvietotos pa sniegotu apvidu, jābūt speciāli piemērotiem zābakiem. Tie nedrīkst būt pārāk smagi, jo iešana pa sniegu nav viegla un papildus svars zābakam nogurdinās gājēju, līdz ar ko nebūs iespējams noiet garākus ceļa gabalus. Zābakiem jābūt labi elpojošiem, jo pretējā gadījumā kājas sāks svīst un attiecīgi arī ātrāk sāks salt. Izvēloties zābakus jāzina klimatiskie apstākļi reģionā uz kuru plānojat doties, jo vietās kur temperatūra sasniedz -30 un vairāk grādus, noteikti nederēs tie zābaki, kas paredzēti lietošanai līdz -15 grādiem. Tas tādēļ, ka apavi, kas paredzēti ļoti aukstam laikam, tiek izgatavoti no materiāliem kas aukstumā nesasalst un neplaisā. Piemēram, Norfin zīmola ziemas apavi izgatavoti no neilona un speciālas gumijas, kas aukstumā nepaliek cieta. Tāpat zābakiem paredzēti speciāli folija ieliktņi, lai nodrošinātu lielāku siltumnoturību.

Zemie pārgājienu apavi – vieglāka apvidus pārgājieniem, vai pastaigai pa pilsētām.

Sandales vai čības – atslodzes dienām, vai esot mašīnā, kad nav jāstūrē.

Zeķes – ja gribam, lai kājas jūtas labi un apavi ilgāk kalpo, izvēlamies kvalitatīvas pusgarās pārgājienu zeķes, parasti tās ir sintētiskas, retāk un dārgāk tās ir daļēji vai pilnībā vilnas. Pārīti siltam laikam un pārīti aukstākam, noderēs kaut vai ziemā stāvot trolejbusa pieturā. Zeķēm jābūt augstākām nekā apavs, citādi tās slīd nost un traucē. 

Ņemot vērā, ka ekspēdīcijas laikā viens zeķu pāris ir 3,4 dienām, citreiz vel ilgākam laikam, vēlams izvēlēties sintetiskās vai kvalitatīvas aitu vilnas zeķes. Kokvilnas zeķes svidīs, ātrāk sāks smirdēt, būs grutāk izmazgājamas un ilgāk žūs. 

Flīsa zeķes – samērā jauns produkts un līdz šim mēs nebijām pielietojuši šādu apģērba gabalu. (http://www.norfin.info/lv/produkts/norfin-cover-long-4/)Pirmā vajadzība pēc flīsa zeķēm parādījās 2016.gada ekspedīcijā uz Jamalas – Ņencu autonomo apgabalu un Vorkutu. Šādas zeķes ļoti noderēja sēžot mašīnā, brīžos, kad bija garie pārbraucieni un kājas vajadzēja atpūtināt no smagajiem ziemas apaviem, kā arī tad, kad sniega vētras ieskauti 3 dienas dzīvojām ieputināti savās mašīnās. 

Termo apakšveļas kā zināms ir divu veidu, vienkārši izsakoties viena silda otra nodrošina normālu termo regulāciju aktivitāšu laikā. Siltā termo veļa ekspedīcijā palīdz izgulēties, jo nav jāvelk bikses un džemperi, savukārt aktīvā termoveļa izmantojama pārgājienos un daži no ekspedīciju dalībniekiem to izmanto ikdienā, braucot mašīnā. Sporta termo veļa ir ērtāka nekā kokvilnas, turklāt tā tik ļoti nepiesvīst un ilgāk paliek svaiga, kas ir svarīgi apstākļos, kad ar vienu apģērba gabalu ir jāpavada vairākas dienas. 

Bahilas, pēc mūsu pieredzes vislabāk noder ziemas laikā, kad ir jāmēro apgabali pa dziļu sniegu. Vasaras laikā bahilas ir noderējušas divos gadījumos – pirmais, ja sanāk braukt pa dubļainu apvidu, kur var sasmērēt ne tikai zābakus, bet arī bikses un veiksmīgi piesmelt zābakus ar dubļu masu, otrais, Altajā bahilas noderēja pārgājiena laikā, jo kalnainajā apvidū uz šaurajām takām mēdz sauļoties odzes, un var gadīties, ka neuzmanīgi sperot kāju var, kādai no tām uzkāpt virsū. Abos gadījumos bahilas kaut nedaudz, bet tomēr aizsargā kājas. 

Mikrošķiedras dvielis (Piemērs: http://www.gandrs.lv/dvieli/dvielis-outdoor-towel/) sevi ir lieliski pierādījis visās ekspedīcijās un pārgājienos, tas ir viegls, mazs, lieliski uzsūc ūdeni, viegli mazgājams un ļoti ātri žūst. 

Roku sildītāji, arī elektriskie sildītāji – esam lietojuši, gan ķīmiskos vienreizējos un daudzreizējos, kas palīdz atgūt roku siltumu ekstrēmos gadījumos, kā arī gadījumos, kad izrādās, ka līdzpaņemtie cimdi neatbilst apstākļiem vai arī ilgu laiku jāpavada nosacītā bezdarbībā. Tāpat labi sevi ir pierādījuši elektriski roku sildītāji, kas gan vairāk ir piemēroti ekstrēmiem laikapstākļiem un brīžiem, kad sniegā un vējā jāpavada vairākas stundas. 

Brilles vēlams nodrošināties gan saulainām dienām, gan sniegotiem kalniem, ja tādi paredzēti un kur nepieciešams 3-4 kategorijas brilles, kā arī brilles, kas paredzētas autovadīšanai nakts apstākļos. Braucot uz apgabaliem, kur pastāv sniega vētras risks, jānodrošinās ar pieguļošām un nesvīstošām slēpošanas brillēm vai sejas masku, kas nosedz acis pilnībā, jo stiprajā vējā sniegu var iepūst arī caur vismazāko spraugu. 

Piemērs sejas maskai – (tikai foto https://www.amazon.com/Scott-Safari-Facemask-Primary-Color/dp/B008P448U6/ref=sr_1_1?ie=UTF8&qid=1479131334&sr=8-1&keywords=Scott+Face+Mask )

Pieres lukturīši – Pieres lukturītis ir jebkura brauciena neatņemama sastāvdaļa un vismaz vienam tādam jābūt līdz katram ekspedīcijas dalībniekam. Tas noderēs gan iekārtojot nometni kādā tumšākā vakarā, gan arī remontējot auto vai meklējot tumsā kādu meža taku. Esam izmantojuši divu veidu pieres lukturīšus: parastos, kuros jāievieto AAA tipa baterijas kā arī speciālos PETZL pieres lukturīšus ar lādējamu bateriju bloku https://www.gandrs.lv/lukturi/14299-pieres-lukturis-ultra-vario-belt/ Pēdējie nodrošina lukturīša ilgu darbību, spēcīgu gaismas staru un to, ka -30 grādos lukturīša baterijas nenosēdīsies jo bateriju bloks atrodas kabatā, siltumā.

Nometnes ierīkošana

Nometnes iekārtošana prasa samērā daudz laika, ja vēlas normāli pavakariņot, pasēdēt un socializēties tad sākot no apstāšanās līdz gulētiešanai tas prasa vismaz 1.5-2 stundas. Svarīgi ir izvēlēties vietu netālu no iespējami tīra ūdens resursa, kur var ērti piekļūt un nomazgāt putekļus. Jāņem vērā, ka ūdens klātbūtne pazemina temperatūru un veicina kondensāta veidošanos teltīs un uz guļammaisiem, nometnes iekārtošanā jāmeklē kompromiss starp ūdens atrašanās vietu un gulēšanas komfortu. No personīgās pieredzes gan jāsaka, ka mēs nekad neesam cietuši no aukstuma naktīs vai kondensāta radītām neērtībām.

Svarīgi ir, lai būtu pieejama malka – ugunskura iekuršanai. Visgaršīgākais ēdiens ir tas, kurš gatavots virs ugunskura un čuguna katlā. 

Krievijā apdzīvotu vietu tuvumā mašīnas gar upēm un citām ūdenstilpnēm braukā bieži, turklāt ne vienmēr šoferi ir skaidrā, tāpēc nav ieteicams izvēlēties vieglāko variantu un būvēt teltis uz celiņiem, lai arī tie izskatās aizauguši. 

Ēdiens.

Ēdiena transportēšanai vēlams izmantot plastmasas kastes, kas ir nopērkamas Depo, Jysk vai citur. Tajās pārtikas iepakojumi nebojājas, pārtikas produkti nepiesārņo salonu un kastēs tos ir viegli klasificēt, piemēram vienā kastē vedam brokastis un pusdienas, otrā vakariņas, vai vienā griķi, makaroni, auzu pārslas un konservi, otrā, dārzeņi, gaļa utt. 

Brokastīs gandrīz vienmēr ēdām auzu pārslu putru, jo tā ir ātri gatavojama un barojoša, turklāt aizņem maz vietas. Lai neapriebtos, putru bagātinām ar kondensēto pienu, kas Krievijā ir nopērkams plastmasas pudelēs, tātad parocīgs. Liekam klāt žāvētus augļus un ogas. Šad tad pērkam maizi un taisām sviestmaizes.

Pusdienām tērējām maksimāli mazāk laika, jo dienas gaisma ir vērtība un ja gribam redzēt un paspēt vairāk, jāizmanto, katra dienas minūte. Pamatā ir divi varianti, vai nu lētas ēdnīcas pa ceļām, kurās iespēja iepazīt gan vietējo virtuvi, gan vietējos iedzīvotājus, kas nereti sniedz iespēju saņemt noderīgas norādes par ceļiem un apskates vietām. Otrs biežākais variants ir sausās zupas, ar kuru rezervēm laikus nodrošināmies – atliek vien uzvārīt ūdeni un gatavs. Ja ejam pārgājienā kalnos vai mežos, līdzi ņemam rupjmaizi, cieti kūpinātu desu, gurķus, savukārt burkāns un Snickers noder saldajā. 

Vakariņas ir svarīgākā ekspedīciju ēdienreize. Neskatoties uz to, ka lielu dienas daļu sēžam, arī braukšana prasa daudz spēka un enerģijas. Lai saglabātu ceļošanas un ēšanas prieku, cenšamies taisīt vakariņas maksimāli daudzveidīgi un iespēju robežās, ievērojot katra dalībnieka diētu. Olbaltumvielu bāzi veido tušonka, retāk sardeles vai cīsiņi. Pērkam visa veida tušonku – cūkas, liellopa, vistas, aitas un arī zirga, jo no biežās ēšanas viens veids ātri apnīk. Ik pa laikam ēšanas racionu izkrāsojam ar zivju konserviem (sardīnes dažādās suliņās), tās labi iet kopā ar makaroniem, kausēto sieru un tomātiem. Visbiežāk tiek ēsti makaroni – labi pārstrādājas un naktīs nerādās murgi. Parasti no Latvijas paķeram līdzi kādu maišeli ar kartupeļiem, tas tādiem īpašiem brīžiem. Ja zinām, ka nakšņosim kaut kur tuvu, esam riskējuši un baudījuši pat pelmeņus.

Speciālās dienas ēdiena devas jeb Krievijā sauktie Сухпаек  - Braucot Jamalas Arktiskajā ekspedīcijā bijām informēti par sniega vētrām un tas deva iespēju laicīgi tam sagatavoties. Izpalīdzīgu roku sniedza krievu kompānija, kas ražo ēdiena porcijas Krievijas armijai un speciālajiem spēkiem. Mums laipni tika piešķirti 30 komplekti ar dienas ēdiena devu vienam cilvēkam (3500kcal). Porcijā ietilpa divas pilnas ēdienreizes ar silto ēdienu, uzkodām un dzērienu (kurš jāsajauc ar ūdeni). Šādas paciņas nepieciešamas situācijās, kad vairākas dienas atrodies ieputināts sniegā un nav pieejas lielākām pārtikas rezervēm. Mūsu 30 ēdiena komplekti, toreiz, atļāva bez satraukuma, 5 cilvēkiem, uzturēties sniega gūstā aptuveni vienu nedēļu bez satraukuma par ēdienu. http://pa-ek.livejournal.com/

Rēķināts uz 7 dalībniekiem.

Ēšanas piederumi: svarīgākais instruments ir nazis: katram ekspedīcijas dalībniekam nepieciešams savs nazis. Vismaz diviem nažiem jābūt piemērotiem konservu atvēršanai, mūsu sirdis pieder Leatherman nažiem, kuri spēj atrisināt praktiski jebkuras problēmas. 

Karote, dakšiņa: plastmasas ir vieglākas, un parasti lētākas, tomēr metāla, ir ērtākas, patīkamākas, ilgāk saglabājas, vieglāk kopjamas un nepiesūcas ar garšām un smaržām, kas ar laiku var kļūt kaitinošas. 

Bļodiņa, krūze: līdzīgi kā ar karoti un dakšiņu, te ir jautājums par dzīves komfortu. Tā kā pārvietošanās notiek ar automašīnām, galda piederumu svars nespēlē tik lielu lomu, kā kāpjot Everestā, tāpēc pirms pirkt kaut ko lētu un sintētisku, apdomājiet iespēju palutināt sevi ar vieglām, ērtām, metāla, vai cita dabīgā materiāla krūzītēm un bļodiņām. 

Neaizmirstam par termokrūzēm: karstai kafijai garajos pārbraucienos un aukstam ūdenim, kāpjot kalnos.

Gāzes degļi – ieteicams līdz ņemt 2-3 degļus, vēlams spider tipa (Piemērs: http://www.gandrs.lv/gazes-degli-un-plitinas/gazes-deglis-spider/), kas nav skrūvējami uz balona, bet gan pievienoti ar gāzes caurulīti un ir novietojami uz zemes, jo ir stabilāki un uz tiem var novietot smagākus katlus, turklāt tos vieglāk pasargāt no vēja. Parasti pietiek ar diviem degļiem, bet trešais noder gadījumos, ja vakariņas jāgatavo bez ugunskura vai gribas kaut ko izsmalcinātu, tāpat trešais deglis noder, ja kāds no degļiem salūzt. 

Mūsu ekipējumā tālajos braucienos parasti līdz ir arī divu gāzes degļu plītiņa, gadījumiem, kad gribās uztaisīt gardēžu vakariņas (http://www.primus.eu/njord-stove-duo). 

Jamalas Arktiskajā ekspedīcijā atklājām, mums, jaunu lietu – JetBoil ēdienu gatavošanas traukus. JetBoil ir inovatīvs ar to, ka deglis uzskrūvējas gatavojamajai krūzei vai katliņam apakšā un silda to caur speciāli izveidotu radiatoru. Tas padara gatavošanu daudz ērtāku un ātrāku, kā arī paver plašas iespējas gatavot ēst šaurās vietās, mašīnu salonos un pat turēt krūzi rokās, kamēr tā vārās. Augstākminētajā braucienā izmantojām gan JetBoil Flash gatavojamās krūzes (http://www.jetboil.com/Products/Flash-Cooking-System/), gan JetBoil Joule gatavojamās katlu sistēmas (http://www.jetboil.com/Products/Joule-Cooking-System/).

Gāzes baloni. Mēs parasti lietojam 450gr gāzes balonus (Piemērs: http://www.gandrs.lv/gazes-baloni/gazes-balons-optimus-gas-450-g/). Pēc pieredzes ar vienu pietiek apmēram 3 ēdienreizēm, atkarībā no tā, kas un cik ilgi tiek gatavots, kādā temperatūrā un kādā augstumā. Ja ceļojat ziemā vai augstskalnu reģionos, pievērsiet uzmanību gāzes kvalitātei, jo ekstrēmos apstākļos tas būtiski ietekmē gāzes efektivitāti. Pēc savas pieredzes varam teikt, ka gatavošanai -30 grādos lieliski noder ziemas gāzes baloni http://www.primus.eu/knowhow/primus-gas

Trauki gatavošanai

un viens alumīnija katls ar loku ( Piemērs http://www.gandrs.lv/trauki-edienu-pagatavosanai/katls-turistu-20l/)

Tāpat var izmantot vienu lielāku komplektu ar katliem - http://www.pinguincz.cz/en/product/trio-l/p-5888

Lai pagatavotu garšīgu ēdienu uz ugunskura būs nepieciešams arī trijkājis, ķēde kur iekarināt katliņu un āķis.

Ūdens rezerves: Ekspedīcijās tīrs ūdens ir pati svarīgākā pārtikas sastāvdaļa, par kuras rezervēm ir jādomā un jāparūpējas pastāvīgi. Vislabākais risinājums ir apmēram 20L Depo un citos veikalos nopērkamās plastmasas kannas, kas lejas daļā ir aprīkotas ar krānu. Tās noder gan dzeršanai, gan gatavošanai, gan roku mazgāšanai. Ne vienmēr izdodas atrast nometnes vietu pie upes vai strauta, tāpēc jāpārliecinās, vai vienmēr ir svaiga ūdens krājumi. Uz 7 ekspedīcijas locekļiem pietiek 3 šādas ūdens kannas, ne vienmēr pilnas, bet ūdens nekad nepietrūks.

Higiēnas un medicīnas piederumi

Ekspedīcijas gaitā var rasties apstākļi (aukstums, karstums, augstums, ilgas nomoda stundas utml), kuri var veicināt dalībnieku veselības stāvokļa pasliktināšanos, tāpēc mēs balstoties tikai uz savu pieredzi iesakām, pirmkārt, rūpīgi izvērtēt savu veselības un fizisko stāvokli, kā arī konsultēties ar speciālistiem par nepieciešamajiem pasākumiem un medikamentiem brauciena laikā. Turklāt, ekspedīciju laikā, var rasties situācija, kad tuvākā medicīniskā palīdzība atrodas stundām un pat dienām tālu, un katra minūte var būt dzīvības jautājums.

Augstuma svārstības, ēdiens un ēšanas ritms, kurš krietni atšķiras no mājām, nemitīgā kratīšanās, krietni ietekmē vielu maiņu, tāpēc visbiežāk nepieciešamie medikamenti skar cīņu pret diareju (caureju) un šad tad pret aizcietējumu, kas notiek retāk, bet ja notiek, tad uz upuri ir bail skatīties, jo ciešanas ir lielākas nekā caurejas gadījumā. 

Pretsāpju līdzekļi pret galvas, vēdera un citām sāpēm. Krēmi, ziedes pret muskuļu saišu sāpēm, traumām. Plāksteri, marles, leikoplasts. Antibakteriālie un dezinfekcijas līdzekļi.

Ziedes vai svecītes hemoroidālo problēmu ārstēšanai, jo šī delikātā kaite šad tad mēdz uzbrukt kādam no ekspedīcijas dalībniekiem.

Mitrās salvetes ir absolūta nepieciešamība. Rokas un seja stundām ilgi braucot pa smilšainiem ceļiem pārklājas ar plānu dubļu kārtiņu, kura jādabū nost. Un dienām netiekot ne uz normālu tualeti, ne dušu un pat ūdenstilpni, mitrās salvetes nodrošina vismaz pamata higiēnas līmeni, lai kafejnīcu darbiniecēm nav jāsarauc deguni un jāslēpjas virtuvē, brīžos, kad mēs parādamies civilizācijā.

Uztaisi asins analīzes un nosaki ķermeņa spēju pretoties ērču encefalītam. Vēlams no kāda veselības speciālista saņemt konsultāciju par plānotajai ģeolokācijai raksturīgiem veselības riskiem, kā arī noskaidrot iespējamos to novēršanas risinājums. 

Ūdens attīrīšanas ierīces un līdzekļi: Pašreiz veikalos ir iegādājamas gan tabletes baktēriju un vīrusu iznīcināšanai, gan tabletes, kas novērš nepatīkamās smakas un garšas. Tāpat ir pieejami portatīvi keramiskie un aktīvās ogles ūdens attīrīšanas filtri.  Plašāka informācija te: https://www.gandrs.lv/udens-filtri/

Odi, ērces un citi kustoņi.

Karēlijā mūs izglāba tas, ka bija līdzi aizsargcepure, ko parasti lieto biškopji, jo knišļu apjoms bija neiedomājami liels, un bez tās nebūtu iespējams ne paēst, ne aiziet uz krūmiem. Pēc pieredzes, mazāk knišļu ir saulē, kur tad arī ieteicamas visas aktivitātes. 

Runājot par ērcēm, nu te laikam viss skaidrs, vietās, kur tās ir manītas, maucam bikses zeķēs un lietojam līdzekļus, kuros atrodams DEET (piemērs: www.gandrs.lv/aizsarglidzekli/), un tiek ražots dažādās formās: kā gēls, aerosols vai losjons un atšķiras ar DEET koncentrāciju līdzeklī. Mums parasti ir pūšamais (40%) un losjons (50%) - īpašiem gadījumiem. Šie līdzekļi uz vairākām stundām neatstās vienaldzīgus arī mērķtiecīgākos odus, mušas un citus kustoņus. 

Izklaides iespējas:  neskatoties uz aizraujošiem cilvēkiem, dabas skatiem un piedzīvojumiem, braucienos gadās arī garas gaidīšanas stundas, kuras vēlams aizpildīt ar izklaidēm. Mēs parasti nodrošināmies ar galda spēlēm, kārtīm, filmām un seriāliem, ko var noskatīties uz līdz paņemtajiem portatīvajiem datoriem.

Zini savu asins grupu, šī informācija var noderēt gadījumos, kad nepieciešama medicīniskā palīdzība, un zini savas Alerģijas un parūpējies par nepieciešamajiem medikamentiem. 

Apdrošināšana. Obligāta lieta katrā braucienā. Ekspedīcijā Ziemeļblāzmu meklējot 2015 saskārāmies ar situāciju, kad viens no mūsu komandas biedriem, sarežģītā situācijā nokrita no sniega motocikla un salauza celi. Nācās viņu transportēt uz tuvāko pilsētu, kas atradās vairāku simtu kilometru attālumā un tālāk no turienes viņš tika nogādāts Rīgā. Gan transporta izdevumus, gan arī medicīniskos un operācijas izdevumus sedza veselības apdrošināšana, pretējā gadījumā, ja nebūtu polises šādi manevri izmaksātu pat vairākus tūkstošus eiro.